Mīlestības vējš no Liepājas

“Un pēc tam, kad manis nebūs
Tad lai vējš pie tevis aizskrien
Pastāsta, ka mīlēju tevi…”
(K. Sudmalis “Pēdējā dziesma”) 

Dziesmas par un ap mīlestību — tā tika pieteikts dziesmu vakars 16. martā. Rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja dzirdēt unikālu koncertu — savu autorvakaru mums nospēlēt un nodziedāt piekrita  Kristaps Sudmalis no vēju pilsētas Liepājas. Liriskas un romantiskas, smeldzīgas un aizkustinošas, dziesmas no dažādiem laikiem un projektiem, dzirdētas un nedzirdētas — daudzveidīgā un pārdomātā programmā priecēja sanākušos klausītājus.

Šis bija pirmais Austras biedrības rīkotais dziesmu vakars jaunajās telpās kapučīno galerijā FLAT, un Kristapam ar savu mūziku lieliski izdevās tās iedzīvināt. Arī ziņkārīgi un steidzīgi garāmgājēji ar interesi ielūkojās pagrabiņa logos, lai ko vairāk saskatītu un sadzirdētu. Kristaps sagatavoto programmu izdziedāja kā ceļu — varbūt dzīves ceļu, ar tajā sastaptajiem cilvēkiem, notikumiem un pārdomām. Šajā dziesmu vakarā viņam palīdzēja brālis Ivars — pārmaiņus spēlējot gan akustisko ģitāru, gan sintezatoru.

Mums bija reta iespēja dzirdēt dziesmas no rokgrupas “Mango džems” (tagad “Karogi”) repertuāra akustiskā versijā — “Atgriezies”, “Ceļā uz laimi”, “Sniedzu roku”, “Piedod, jūra”, “Par ilgu”, “Iespēja”. Savukārt no Sudmaļu ģimenes ansambļa dziesmu klāsta dzirdējām “Pēdējo dziesmu”, “Dodies ceļā”, “Man vienalga” , kā arī daudzas citas.

Īpašs veltījums bija dziesma “Vēl tevi mīl” — tiem, kas nevar būt ar mums kopā, bet kurus atceramies savās sirdīs.

Kristaps pats ir mazrunīgs, viņš nemēdz daudz stāstīt par savām iecerēm un muzikālajiem plāniem, pārsvarā visu pasaka paša dziesmas ar lieliski izvēlētiem un trāpīgiem tekstiem. Tāpēc šo uzstāšanos var uzskatīt par neparastu, jo tā notika brīvas sarunas veidā ar publiku, pateicībā katram, kas tiešā vai netiešā veidā piedalījušies Kristapa dzīves veidošanā. Mūziķis pauzēs starp dziesmām nepiespiestajā atmosfērā padalījās ar savām pārdomām, atbildēja uz jautājumiem un aicināja dziedāt līdzi. Klausītāji ātri uztvēra “Dziesmu par puķēm”, kurā jaušams Kristapam raksturīgais humoriņš, un dungoja līdzi. Programmas noslēgumā piedzīvojām kādu pirmatskaņojumu — mums nodziedāja un nospēlēja dziesmu, kas radusies pirms pāris mēnešiem mājīgajās Saules muzeja telpās, ar nosaukumu “Kartons”. Koncerta izskaņā ar nerimstošiem aplausiem tika lūgtas arī papilddevas — vairāk vai mazāk zināmas dziesmas. Tādējādi varējām dziedāt līdzi “Īso dziesmiņu”, “Princesi no pasakas”, “Tas nav nekas”, kā arī māsas Kristīnes Sudmales sacerēto dziesmu ar J. Poruka tekstu “Rožu pārdevēja”.

Noslēgumā Kristaps sacīja, ka vēlas sadalīties sīkās drumstalās, lai iekristu katram atnākušajam sirdī un tur paliktu.

Sapņotājs, domātājs, vārdu un melodiju autors — tādu mēs viņu redzējām un dzirdējām Rīgā. Ja viņu aicināšot, Kristaps dziedāšot vēl.

“Es tevi nezaudēšu
Kaut lidošu tālu projām
Es tevi nezaudēšu
Kaut pasaule aizies bojā
Es tevi nesatikšu
Ja kādureiz sapņot beigšu
Tad tu vairs mani nepazīsi”
(K. Sudmalis “Atgriezies”)

Paldies, Kristap, ka padalījies ar savām dziesmām un raksti jaunas — to nevar būt par daudz!