Arī šogad Popes pilskalnā vērsies “VĀRTI”
Jau otro gadu dziesminieki, dzejnieki, profesionāli mūziķi, dažādi mākslinieki un klausītāji no 21. līdz 23. jūlijam pulcēsies Ventspils novada augstākajā vietā – Popes pilskalnā, lai kopīgi vērtu VĀRTUS.
“Pirms gada Popes kalns un estrāde sauca pēc jauna skanējuma. Sauca tā, ka mūs sadzirdēja ģeogrāfiski patālajā Lejaskurzemē,” atceras viena no VĀRTU vērējām Ilze Meiere. Popiņu saucienu sadzirdēja Liepājā dzīvojošā dziesminiece un režisore Maija Kalniņa. “Sauciens skanēja tik vietā un laikā arī priekš manis pašas personiski, ka atsaucos – nedomādama. Tā aizsākās varens ceļš Popes kalnup. Un ne tikai. Aizsākās ceļš uz un cauri VĀRTIEM”.
Pēdējos divdesmit gadus klusējusi bija Popes savulaik aktīvās kultūras dzīves centrs – brīvdabas estrāde. Noplakusi bija arī popiņu dūša, kas līdz ar dziesminieku jāvārdu – sāka atgriezties! Estrādes sakopšanas darbus organizēja vietējie Popes iedzīvotāji ar uzņēmēju, pašvaldības un gan senu, gan jaunu Popes kalna draugu atbalstu. Dziesminieku atbalsts bija arī praktisks, viņi ne vien sniedza koncertus talciniekiem, bet kopā ar visiem grāba, dedzināja, pļāva, stādīja jaunas liepiņas Popes senajās alejās. “Dziesminieku VĀRTI Kurzemē” deva jaunu elpu gan Popei, gan dziesminiekiem.
Tomēr lēmums par otro VĀRTU rīkošanu nenāca tik viegli kā varētu domāt. Ja pirmie VĀRTI tika vērti galvenokārt, pateicoties rīkotāju entuziasmam, popiņu, Popes kalna draugu, dziesminieku atsaucībai un uzņēmēju finansiālam atbalstam, tad otrie VĀRTI, neskatoties uz it kā visiem priekšnoteikumiem VĀRTU būšanai, tie no rīkotājiem slēpās. Pirms gada izvirzītie mērķi bija sasniegti, ko tālāk? Kādu aicinājumu, vai izaicinājumu Popes estrāde paudīs šogad?
“Pope iepazina brīnišķīgus cilvēkus, kuri VĀRTU dienās deva vienam mazam Latvijas pagastam tik ļoti vajadzīgo dzirksti,” atceras Dace Vašuka. Viņa arī piebilst: “Tagad atliek to uguni noturēt!” Domu turpina Maija Kalniņa: “Vēlme arī pašām turpināt šo guni kurt, gādāt tam malku un sildīties pie tā, lai sildītu ne vien sevi, bet arī pasauli un palūkot, ko vēl ar šo siltumu var radīt un pārradīt, ko tā gaismā ieraudzīt, arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc. Kāpēc otri Vārti.”
“Var teikt, ka VĀRTI atdzima kā Fēnikss – no pelniem jeb pats no savas olas, jo īstajā mirklī pārlasījām dzejnieces Agitas Dragunas pirmajos VĀRTOS tapušo dzejoli,” atklāj Ilze Meiere.
Agita Draguna
mūžam jauna ir pasaule
neticiet ka tā sirma
ik mirkli tiek radīts un pārradīts
visums līdz pašām tā dzīlēm
rāma un mūžīga uguns deg
ikvienas radības sirdī
un nav šo uguni jāmeklē
nav jāšķiļ tā mūžīgi deg
un tā jau ir katrā pašā
tikai piemetiet malkai
savāciet to ko jums nevajag
un droši to ugunī sviediet
saklausītus spriedumus
priekšstatus paļas un zaimus
savus vakardienas pātarus
savus varenos rītdienas plānus
un uguns tos priecīga aprīs
un atkal taps gaiši un silti
noveco viss ko tu zini
mūžam jauns tas ko tu jūti
dedziniet to ko jums nevajag
dedziniet to ko jums vajag
lai zemē irst pārpratumi
tāpat zeme paņems visu
un dedziniet svešās reklāmas
izlejiet jaunības eliksīrus
mūsu tēviem galvas viz sudrabā
nesakiet ka tās sirmas
mūsu mātēm ap acīm smaidi krājas
nesauciet tos par grumbām
labāk tiem vilkiem kas aitādās
vismaz savā prātā noraujiet ādas
un droši tās metiet ugunī
uguns zinās ko iesākt
tā visu pārvērtīs gaismā
tā visu pārvērtīs siltumā
mirdz māsiņai skropstās dimanti
tos nevajag notraukt tie zied
un kautrie zēni par vīriem aug
vien nelauziet viņu kautrumu
jo tieši tā zaļie asni aug
un varenos ozolos pārtop
izlejiet zemē savas aizdomas
zeme zinās kur viņas likt
tā viņas pārvērtīs asnos
lai visa pamale zied
lai mūžam jauna zied pasaule
kā šis mirklis kas pukst tās krūtīs
noveco viss ko tu zini
mūžam jauns tas ko tu jūti
bet ja vēl kādam dvēsele salst
varu teikt tikai
dedziniet drazas