Austras istaba Liepājā palīdz izjust dziesminieku garu

Šajās pavasara dienās dziesmas un dziesminieki ieskandina nesen tapušo Austras istabu Liepājā, kas savu mājvietu atradusi blakus galerijai „Romas dārzs” pašā pilsētās sirdī. Mūžībā aizgājušās leģendārās dziesminieces garu turpina iedzīvināt Austrasbērni, arī liepājniece Inese Muižniece. Istabas izveide bija secīgs solis, lai sakārtotu Austras dzīvokli.

Raksta autore: Inga Ozola
Intervijas audio versija Latvijas Radio atrodama ŠEIT.

Austras biedrības īpašumā ir nonācis viņas trīsistabu dzīvoklis pilsētas nomalē. Radās ideja, ka dzīvokļa vērtīgo saturu vajadzētu darīt publisku pieejamu, radīt vietu, kur pašiem muzicēt, rīkot dziesmu un dzejas vakarus, turpināt viņas iesākto. Dzīvoklis tādēļ arī novēlēts Austrasbērniem, lai iesāktais turpinātos. Austras plānos nebija piemiņas istaba, kā tas izskan medijos. Austra arī pati nekavējās atmiņās, bet runāja par to, kas būs nākošajā koncerta programmā. “Dziedāsim līdz rīta šausmai,” reiz teikusi Austra Pumpure.

“Tagad mēs to darām un sāksies aktīvs mēģinājumu  process Austras istabā,” saka Muižniece, kura pati dzied un spēlē ģitāru. Viņa savulaik arī zinātniski pētījusi dziesminieku fenomenu Latvijā.

Latvijā dziesminieks asociējas ar ģitāru rokās, bet tā ir vārdos grūti izstāstāma kustība. “Pati esmu rakstījusi kursa darbu par šo marginālo kultūras nozari, tā arī beidzu Latvijas Kultūras akadēmiju,” saka Muižniece. “Ielikt rāmjos dziesminieku ir gandrīz neiespējami. Mēs varam mēģināt to raksturot.”

Pasaulē dziesminieki ir dziedātāji, kur izpilda dziesmas ar saviem tekstiem. Dziesminieks pats sacer dziesmu tekstus – tas būtu pilnais dziesminieks, bards. Tas nāk no senajiem ķeltiem – seno druīdu viedais. Latviskajā tradīcijā tas būtu dziesminieks.

Latvijā dziesminieki nav tikai pašu sacerētu dziesmu izpildītāji.

Arī Austra Pumpure dziedāja citu autoru dziesmas –  Imanta Kalniņa un citu. Viņa bija šīs kustības iedvesmotāja Latvijā. Dziesminieka jēdziens Latvijā  ir daudz paplašinātāks, protams, asociējas ar ģitāru, pašu vai citu radītu tekstu, bet vairāk vai mazāk ar savu mūziku.

Galvenais ir dziesminieka vēstījums, kad viņš dzied.

Atmodas laika dziesminiekiem bija skaidrs vēstījums –  dziedāja par brīvību, par neatkarību. Tagad tā gluži nav. Kaspars Dimiters turpina par to dziedāt, arī Ieva Akuratere. Mūsdienu dziesminiekam tā vairāk ir iekšēja atklāsme par pasaules sajūtu, kad ir informācijas pārbagātība.

“Man pašai par sevi ir visgrūtāk stāstīt,” atzīst Muižniece. “No Austras man nāk trīs virzieni – Imanta Kalniņa dziesmas, Austrasbērnu dziesmas un tautas dziesmas. Tieši tautas dziesmās jūtos visbrīvāk, ar mani vislielākā rezonanse.”

Latvijā dziesminieku kustība attīstās. Notiek dziesminieku saiets un Dullo Dauku festivāls ”Vārti” Popē, kas katru gadu ir mainīgs. “Mums tur šogad būs arī Austrasbērnu radošā nedēļa,” saka Muižniece. “Festivāla ietvaros būs Austrasbērnu koncerts. Pope ir īpaša, tur notiek estrādes atjaunošana un vides iedzīvošana. Mēs, dziesminieki, padarām šo vietu aktīvāku un saistošāku citiem, ir iespēja pašiem tikties brīnišķīgā vietā.

Muižniecei ir uzdots veidot dziesminieku koncertus Dziesmu svētku nedēļā. Viņai ir liels prieks, ka dziesminieki ir pamanīti Latvijas mērogā un novērtēti kā kultūras vērtība.