Dziesmu vakarā Uldis Ozols

Ceturtdien, 21. martā plkst. 19.00 Latvijas 1. rokkafejnīcā Reiterna namā uz dziesmu vakaru aicina latviešu dziesminieks Uldis Ozols. Uzstāšanās dažādos koncertos kopā ar Austru Pumpuri un citiem dziesminiekiem Uldim nav retums, bet šajā vakarā Uldis uz skatuves būs viens kopā ar savām dziesmām un klausītājiem. Šāds koncerts nav noticis jau ļoti sen, turklāt dziesmu vakaru ciklā Uldis uzstāsies pirmoreiz, un tas būs īsts baudījums visiem, kas saprot un mīl dziesmu.

Uldis Ozols. Zaļais dziesminieks, tīrradnis. Dzimis vēju pilsētā Liepājā. Audzis un skolojies Rīgā, bet sirdī vienmēr palicis kurzemnieks. Mīl mākslu visās tās izpausmēs, lai gan dienišķo maizi pelna ar fizisku darbu.Ģitāras spēlei pievērsies pēc atgriešanās no obligātā dienesta padomju armijā. Cenšoties iemācīties tolaik nepublicētās un noslēpumainās Imanta Kalniņa dziesmas, sācis dziedāt un spēlēt Austras Pumpures programmās, kļūstot par savējo – austrasbērnu. Pateicoties komponista Imanta Kalniņa radītajai dziesmotajai gaisotnei Liepājā, tāpat kā daudzi austrasbērni, sāk sacerēt dziesmas.

No astoņdesmito gadu vidus kļuvis par neformālo talku ugunskuru dziesminieku, piedaloties talku un koncertu kustībā, kas pirmā un pēdējā PSRS prezidenta Gorbačova „perestroikas” laikmetā pārauga par Vides aizsardzības klubu.

Uldis savām dziesmām izvēlējies daudzu autoru dzeju, kura uzrunājusi viņu kā dziesminieku. Dziesmu pūrā ir vairākas dziesmas, kuras daudziem ir tuvas un pazīstamas. Lūk, tikai dažas no tām – Dziesmiņa, Dvēselīte, Nesaki man neko, Vēl mazliet, Ne nieka man nevajag no jums, Peļu paladziņš, Mans brālis, Sauciet to par teātri, Čigāni, Zemgalei.

Dziesmas Uldis sacerējis ar sabiedrībā zināmu autoru, tādu kā Māras Zālītes, Ojāra Vācieša, Māra Melgalva,  Ārijas Elksnes, Olafa Gūtmaņa,  Ulda Graša, arī Liepājas dzejnieka Augusta Strausa, Kokneses dzejnieces Anitas Svētiņas, Noras Kalnas, Intas Riekstiņas, Rudītes Losānes, Jāņa Plotnieka un bijušā klasesbiedra Māra Čečiņa vārdiem. Tāpat Uldis ir izveidojis dziesmas ar latviešu tautasdziesmu vārdiem.

Bet arī kā dzejniekam Uldim ir bijis ko teikt. Tā 2009. gada nogalē Dobeles Novadpētniecības muzejā Uldis atvēra savu dzejas krājumu „Simfonija kurlām ausīm”, kurā apkopoti vairāku gadu dzejoļi, kas pauž Ulda attieksmi un izjūtas par notiekošo apkārt. Lūk viens dzejolis no šī krājuma:

Es neesmu interneta spoks,
Bet cilvēks ar miesu un dvēseli.
Reizēm šis apburtais bezvārdu loks
Līmē stiprāk par ķīseli.

Pa laikam uzrakstu kādu rindu,
Aiz kuras var paslēpt seju.
Bet tūlīt dzirdu nervozu šķindu –
Visi metas uz pēdējo deju.

Tā uzvedas vienīgi ļaudis pūlī,
Kas baidās, ka dzīve būs galā.
Bet es ar vieglu smīnu mūlī
Klusītēm paeju malā.

Sēžu jūras krastā un skatos –
Mācos, kā vajag sērfot.
Un ļauju vējam ieklupt matos.
Tas saka – dzīvs ir Mērfijs!

Es neesmu interneta spoks –
Tos labāk meklēt Draugos
Es esmu Pētera izcirstais logs,
Kas vērīgi Eiropā raugās…

Patiesībā par dziesminieku un dzejnieku Uldi daudz neko nevajag stāstīt. Pats Uldis zina, ka īstās balvas par nopelniem nepasniedz šeit – uz zemes. Labāk lasīt viņa dzeju un klausīties dziesmās pateicībā, ka Dievs to ir dāvājis, bet Uldis ir izjutis, sadzirdējis… Un pierakstījis.

Jā! Un paldies viņa Mūzām par iedvesmu, par Mīlestību un Ciešanām – par visu to izjūtu spektru, kas kā varavīksne kādā brīdī uzplaukusi Dzejā un Dziesmā. Bez viņām – gan mīlīgām, gan nešpetnām un bezkaunīgām – daudz kā vienkārši nebūtu.

Uldis ir pārliecināts, ka dzejnieki un dziesminieki jāmīl, kamēr viņi ir dzīvi, jo gadās, ka bez Mīlestības un plašās sirds viņiem nekas cits šajā pasaulē nepieder.

Dziesmu vakari notiek katru otro ceturtdienu Latvijas 1. rokkafejnīcas „Reiterna nams” (Rīgā, Mārstaļu ielā 2/4) lielajā zālē (2.stāvā).

Dziesmu vakarus rīko Latvijas Mūzikas atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas 1. rokkafejnīcu un SIA RJK. Informatīvi atbalsta Austras biedrība un Vislatvijas Dziesminieku Saiets (www.saiets.lv).