musician left musician right
background

Dziesminiece Guna Grote-Majore publisko dziesmu “Karalienei”

Šā gada pavasarī Guna Grote-Majore veiksmīgi piedalījās Austras biedrības rīkotajā festivālā “Austrasdienas”, jauno dziesminieku konkursā iegūstot galveno balvu – vienas dziesmas audio ierakstu “Wiktorijas” ierakstu studijā Liepājā. Jaunā dziesminiece izvēlējās ierakstīt konkursā izpildīto pašsacerēto dziesmu “Karalienei”, ko tagad iespējams baudīt profesionālā studijas ieraksta versijā.

Dziesminiece Guna Grote-Majore ir dzimusi cēsiniece, taču pašlaik ar ģimeni dzīvo Salacgrīvā. Mūzika Gunai patikusi jau no mazotnes, un ģimene to allaž atbalstījusi, taču apstākļi sakrita tā, ka Cēsu mūzikas skola, kurā viņa iestājās, tomēr nebija dziesminieces ceļš, kā apgūt ģitārspēli un vokālu. Guna savas prasmes izkopusi pašmācības ceļā un pateicoties vairākiem sastaptajiem skolotājiem un iedvesmotājiem, tostarp Adrians Kukuvass, īru mūziķis un dziesminieks Garets Danlops (Gareth Dunlop), Reinis Jaunais un citi mūziķi. Pirmās dziesmas Guna sarakstījusi, lai vieglāk iemācītos un atcerētos ģitāras akordus, apmeklējot ģitārspēles nodarbības interešu centrā. Bieži ģitāra spēlēta arī studiju gados, kad Guna iepazinusi Austras Pumpures dziedātās Imanta Kalniņa dziesmas un arī Mārtiņa Freimaņa dziesmas. Būtiska loma izaugsmē ir arī baznīcai, kuras rīkotajās jauniešu nometnēs Guna gan komponējusi, gan spēlējusi savas dziesmas. Pašlaik dziesminiecei ir ap 20 pašsacerētu dziesmu – pārsvarā ar pašas radītu melodiju un vārdiem (tostarp dziesma “Karalienei”), taču ir arī dziesmas ar citu autoru tekstiem, piemēram, Māris Čaklais, Velga Krile, Rabindranats Tagore. Audzinot bērnus, daudzus gadus Guna mūzikai pievērsusies fragmentāri un muzicējot vien mājas apstākļos vai nelielos vietējos pasākumos, taču pašlaik, kad bērni paaugušies, muzikālais ceļš turpinās un attīstās, gan restaurējot agrāk radītās dziesmas, gan rakstot jaunas. Guna veiksmīgi piedalījusies vairākos konkursos un festivālos – Cēsu 800. gadadienai veltītajā konkursā “Cēsu dziesma”, “Ģitāristu sesijā” Madonā (2018), Salacgrīvas novada akustiskās mūzikas festivālā “Sudraba kaija” (2019), bardu un folkmūzikas festivālā “Bardu rudens” (2019) un latviešu dziesminieku festivālā “Austrasdienas” (2020).

Rīkojot koncertus un konkursus, un tādējādi apkopojot un iepazīstot aizvien jaunus latviešu dziesminiekus, Austras biedrības pārstāvji ir pārliecināti, ka Latvija ir dziesminieku bagāta zeme, tādēļ ar prieku popularizē pašlaik vēl mazāk zināmos, taču ļoti talantīgos un radošos cilvēkus – dziesminiekus Latvijā. Austras biedrība atgādina, ka līdz 1. augustam vēl ir iespējams pieteikt savu dalību arī pirmoreiz notiekošajā dziesminieku konkursā “Tīrradnis”.

Iepriekšējais
Nākamais raksts