musician left musician right
background

Janas Egles un Jāņa Rūča koncerts “Austras istabā” Liepājā

Ceturtdien, 25. oktobrī, pulksten 18.00 radošajā telpā “Austras istaba” mākslas galerijas “Romas dārzs” pagrabstāvā (Liepājā, Zivju ielā 3) viesosies dziesminieki Jana Egle un Jānis Rūcis. Ieeja par ziedojumiem.

Janu Egli par savējo sauc ne vien dzejnieki un rakstnieki, bet arī mēs – dziesminieki. Viņa vienmēr šķiet klātesoša un piederoša arī Austrasbērniem, tomēr reti redzēta piedaloties mēģinājumos un koncertos (gaidām vēl). Janai ir ne tikai sajūtu piepildīta dzeja un apbalvots stāstu krājums, bet arī savas melodijas un sievišķīgi silta balss. Mūzikā un dzīvē viņas labā roka un atbalsts ir dēls, Austrasbērns Jānis Rūcis, kurš Janas sadungātās melodijas ietērpj ģitāras stīgās. Viņi abi kopā ir viens stāsts, tomēr Jānis un viņa paša melodijas – jau pavisam cits. Reizumis viņa dziesmās ieskanas skarbākas notis un vārdi, tomēr trausluma robeža pārkāpta netiek, tā saglabājas. Jānis dziļi jūt pasauli un cilvēkus sev apkārt, bet ļoti reti izplūst garākās sarunās – viņa emocijas bieži paliek viņā pašā un transformējas dziesmās. Viņš, šķiet, ir atklājama pasaule – pats sev un mums.

Radošā telpa “Austras istaba” atrodas mākslas galerijas “Romas dārzs” pagrabstāva telpās, Liepājā, Zivju ielā 3. Verot durvis “Austras istabai”, Austras biedrības pārstāvji un Austrasbērni vēlas pamazām veikt gan leģendārās dziesminieces Austras Pumpures kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, gan arī nodrošināt viņas aizsāktā darba turpinājumu – radīt vietu dziesmai un dzejai Liepājā. “Austras istaba” tika atklāta šā gada 3. martā, un plašākai publikai šobrīd tiek atvērta tikai pasākumu laikā vai iepriekš piesakoties.

Ieeja pasākumā ir par ziedojumiem Austras biedrībai “Austras istabas” izveidei un labiekārtošanai, Austras Pumpures kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai un viņas ideju turpinājumam.

Kultūras notikumus “Austras istabā” rīko Austras biedrība, atbalsta mākslas galerija “Romas dārzs”, Liepājas Kultūras pārvalde, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Kurzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Iepriekšējais
Nākamais raksts