musician left musician right
background

Un spārni jāpaņem no vētrām

Sadziedāšanās vakarā, 11. novembrī, Uldis Kākulis nāca ar savu vēstījumu, radot īpašu noskaņu. Patriotisku, ļoti personisku un dziļu. To pastiprināja sveču gaisma muzeja pagrabiņa telpās un izpildītās Induļa Vanaga dziesmas. Tās it kā bija sastājušās garā rindā un pacietīgi gaidīja savu kārtu atskaņošanai, jo konkrētas koncerta programmas nebija. Vienu brīdi Uldis, domādams par vienu dziesmu, sāka dziedāt citu – laikam tā negribēja palikt nenodziedāta. Bet varbūt KĀDS jau bija programmu sagatavojis un Uldis tai vienkārši ļāvās…

Šis dziesmu vakars noritēja Lāčplēša dienā un veļu laikā, tāpēc tika godināti Latvijas brīvības cīnītāji un pieminēti tie, kas vēl nesen bijuši starp mums. Uldis viņiem veltīja „Dziesmu aizgājušajiem draugiem” (I. Vanags, E. Zālīte). Starp izpildītajām I. Vanaga dziesmām klātesošie varēja baudīt arī vienu Ulda paša sacerēto kompozīciju „Pūt, vējiņi!” ar O. Vācieša vārdiem.

Līdz ar Ulda uzstāšanos Saules muzeja dziesmu vakaros ir aizsākta jauna tradīcija – kopā ar dziesminiekiem varēs mācīties un dziedāt līdzi gan vairāk, gan mazāk zināmas dziesmas. Klausītāji kopā ar dziesminieku varēja iemācīties četras dziesmas, lai citreiz varam dziedāt paši – pie ugunskura, draugu lokā, vai savā nodabā. Ulda sejā bija manāms neviltots prieks par to, ka četras I. Vanaga dziesmas izskan arī publikas vienotajā kopkorī.

Reizēm Uldis mēdz uzdziedāt klusām – šoreiz sevi pieteica I. Vanaga dziesma „Logs” ar J. Plotnieka tekstu, savukārt vakara izskaņā sanākušos klausītājus pārsteidza noslēguma dziesma „Un spārni jāpaņem no vētrām” (I. Vanags, A. Skalbe). Grūti atrast pareizos vārdus, lai raksturotu šo priekšnesumu – tas bija līdzīgi kā zibens spēriens, kā mīlestība no pirmā acu skatiena… Uldis to izpildīja a capella, ļaujot ģitārai pelnīti atpūsties.

Šķiet, ka zālē nebija neviena, kas paliktu vienaldzīgs pret tik spēcīgu, emocionāli un garīgi uzlādētu priekšnesumu – šī dziesma konkrētajā izpildījumā izpelnījās īpašu un patiesu publikas mīlestību skaļu aplausu un ovāciju veidā.

Nobeigumā gribētos citēt vārdus no citos koncertos noķertiem mirkļiem: Uldis ir jādzird. Un viņu nevar nedzirdēt.

Foto no pasākuma: Ilze Kovere. Vairāk skatīt šeit.

Iepriekšējais
Nākamais raksts