Vilnis Punka dziesmu vakarā Saules muzejā

Bērnībā Vilnis Punka vēlējās kļūt par astronomu, jo debesis šķita noslēpumainākas nekā zeme, taču kļuva par elektromontieri. Vilnim, tāpat kā daudziem dziesminiekiem, profesija ir ikdiena, bet dziesma – dvēsele. Pirmo dziesmu Vilnis sarakstījis 1983. gadā, kad viņu iedvesmoja apkārtējā daba – taiga un Urālu kalni, toreizējā īslaicīgā darba un dzīvesvieta. Divdesmit gadu laikā radusies jau krietni liela dziesmu lāde ar dažādu dzejnieku (P. Jurciņa, A. Auziņa, N. Kalnas, S. Kaldupes, R. Losānes, V. Belševicas, K. Apškrūmas u. c.) tekstiem. 2003. gadā Vilnis radījis arī 12 dziesmu ciklu ar M. Ļermontova un A. Puškina dzeju latviešu dzejnieku atdzejojumos.

Lai arī muzikālo izglītību Vilnis ieguvis, mācoties čellu un klavieres, šobrīd viņa instruments ir ģitāra, kuru, kā pats saka, fanātiski apguvis pašmācības ceļā. Dzirdot un redzot Viļņa ģitārspēli, šo pozitīvo fanātismu var sajust un saprast. Viņa repertuārā ir dziesmas gan ar džezisku piesitienu, gan balādes, romances, reliģioza satura un pat kora dziesmas.

Šobrīd Vilnis visbiežāk uzstājas kopā ar savu grupu „Sliekšņi un griesti”, ar kuru kopā dziesminieks viesojies arī ASV Atlantā un Losandželosā. Lielākais notikums šogad ir diska “…kā noslēpums” izdošana un prezentācija Lielajā Ģildē, kā arī uzstāšanās Cerības festivālā. Vilnis uzstājas arī viens kā dziesminieks bibliotēkās, skolās, kultūras namos, baznīcās, pansionātos un citur.

Vilnis saka: “Dziesminieki jebkurā tautā un laikos ir bijuši kā savas tautas gara mantas sargātāji, tautas un savu personīgo sāpju vai prieka paudēji, un es domāju, ka arī šajā laikā tas ir tikpat aktuāli, un, šķiet, ka būs visu laiku, kamēr pastāvēs dzīvība uz zemes. Ar savu mūziku es vēlos, lai pasaule kaut drusku kļūtu labāka, ja vien tas ir iespējams.”

Saules muzeja dziesmu vakarā dziesminieks dalīsies ne tikai savā mūzikā, bet arī savās pārdomās un stāstos. Vakara otrajā daļā pēc tējas pauzes mājīgajām sarunām kopīgi iemācīsimies dziedāt četras Viļņa dziesmas.