Austru Pumpuri gaismā pavadot…

Otrdien, 3. janvārī, šī gada pirmajā balti sniegotajā dienā Liepājā pa gaišu pavedienu mūžībā devusies leģendārā dziesminiece Austra Pumpure.

Šajā saulē nodzīvots brīnišķīgi piepildīts un garš mūžs – 88 gadi. 2016. gada novembrī, kā viņa vēlējās, ar tuviniekiem, Austrasbērniem un draugiem vērienīgi nosvinēta dzimšanas diena – divas bezgalības. Un nevis horizontālas, bet vertikālas bezgalības – debesīs. Līdz pēdējai sarunai Austra ar entuziasmu stāstījusi par nākamo koncertprogrammu sagatavošanu un plāniem, kas jāīsteno nākotnē. Un, šķiet, viņa viedi it kā aizmirsa uzstādīto diagnozi, jo dziesmas turpinājumam jābūt jebkurā gadījumā. Bezgalīgi.

Un bezgalīgi Austra mīlēja dziesmu – gan latviešu tautasdziesmas, gan ziņģes, gan Imanta Kalniņa, gan dziesminieku pašsacerētās dziesmas. Mīlēja dzeju, par ko nereti teica: “Nesaprotami, bet skaisti” – pati būdama visdziļākā dziesmu vārdu satura izpratēja. Mīlēja labsirdīgu un mīļu humoru. Mīlēja cilvēkus – savus klausītājus, un to mācīja darīt arī saviem audzēkņiem, Austrasbērniem. Vai viņa mācīja spēlēt ģitāru? – Arī. Viņa mācīja klausīties un sadzirdēt, lai varētu dziedāt. Caur dziesmu Austra mācīja īstu, patiesu un nesavtīgu mīlestību. Pasaules uztveri ar mīlestības acīm.

Dziļi izjuzdama savu tautu un piederību Latvijai, viņa bija viena no tām, kas modināja. Kad to nevarēja darīt atklāti, darīja to, ieklausoties savā sievietes viedajā dvēselē. Un koncerti notika pārpildītās zālēs – no 1975. gada, kad notika pirmais koncerts, līdz pat 2016. gada nogalei. Lai arī pati dziesmas nesacerēja, viņa iedvesmojusi radīt mūziku un dzeju neskaitāmi daudz ļaudīm, tādējādi Latvijā radot un attīstot unikālu dziesminieku kustību.

Austras dziesmas stāsts sakņojas Rucavas novadā pavadītajā bērnībā, ģimenē, vēlāk mūzikas skolā un tad Liepājas teātrī, strādājot ar izciliem režisoriem, aktieriem un komponistu Imantu Kalniņu. Sakausējot visu dziesmā, radās tīra mīlestība. Austra tajā nesavtīgi dalījās ar saviem klausītājiem, dziesminiekiem, dzejniekiem, Austrasbērniem, “Atštaukām”, “Aspazijām”, esperanto ļaudīm un daudziem citiem draugiem.

1998. gadā par ieguldījumu latviešu kultūrā Austra apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā Cēsīs viņa saņēmusi Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu – medaļu un Goda diplomu nominācijā “Sabiedriskais darbs”. Par mūža ieguldījumu, uzturot un popularizējot latvisko dziesmu garu sabiedrībā, un jaunatnes muzikālo audzināšanu, 2009. gada 18. martā Austrai piešķirts Goda liepājnieces tituls. Un 2012. gadā – Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā.

Noausim kājas, atpīsim sirdis… un atvadīsimies no Austras Pumpures sestdien, 7. janvārī, plkst. 13.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, lai, pateicoties par viņas esamību ar mums, gaiši pavadītu dvēselīti. Būsim kopā viņas bezgalībai un mīlestībai par godu.

Austrasbērni