2010. gada 22. augusts
Vērmanes dārza 1. folkfestivāls PAŠĀ RĪGAS VIDUCĪ
Kas veidos folkfestivāla programmu?
Visas dienas garumā Vērmanes dārza estrādē gaidāma daudzveidīga muzikālā programma, kuru veidos Latvijā pazīstami folkmūziķi. Folkfestivāls pulcēs dažāda vecuma un interešu klausītājus, kā arī „vecos” un jaunos mūzikas autorus – izpildītājus.
Festivāla programma veidota trīs tematiskās daļās – dziesmas bērniem, individuālo izpildītāju un ansambļu/grupu priekšnesumi. Pirmo daļu no plkst. 12 ieskandinās komponiste, dziedātāja un diplomēta ērģelniece Silvija Silava, komponiste un bērnu dziesmu tekstu autore Agita Kaužēna un dziesminieks, bērnu dziesmu autors Arnis Miltiņš.
Otrajā daļā no plkst.14 klausītājus priecēs dziesminieks, 3. Folkfestivāla Grand Prix ieguvējs Haralds Sīmanis, „Mans brālis” un citu lielisku dziesmu autors Uldis Ozols, 1987. gada „Mikrofona” aptaujā uzvarējušās dziesmas „Uzsniga sniedziņš balts” izpildītāji brāļi Āris un Saulceris Ziemeļi, romantisku dziesmu autors un izpildītājs, aktieris Juris Hiršs, dzejnieks, komponists un dziesminieks Kaspars Dimiters, folkmūziķe un Jaunā Rīgas teātra aktrise Anta Eņģele, viena no stiprākajām un varenākajām dziesminieka balsīm Latvijā Uldis Kākulis, krievu bardi, dziesmu autori un izpildītāji Jurijs Tihomirovs un Tatjana Pohlo, kā arī dziesminieks un ģitārspēles skolotājs Ziedonis Stutiņš.
Noslēdzošajā, trešajā daļā no plkst. 17 muzicēs visgarāko dziesmu autors, koklētājs Andris Mičulis un grupa „Līga”, dzīvesgudrā un sirsnīgā Vītolu ģimene, ar gaišu ticību apveltītā Ieva Akuratere un grupa „Lidojošais paklājs”.
Folkfestivālu atbalsta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Nedaudz par folkfestivālu ideju, devīzēm un pirmsākumiem:
Latvijas folkfestivālu pirmsākumi varētu būt meklējami Tērvetē pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kur pēc talkām Kalnmuižas baznīcā muzicēja nākamie folkmūziķi – Haralds Sīmanis, Ieva Akuratere, Silvija Silava, grupa „Akcents”: Juris Vilcāns, Indra Karlsone, Valdis Ābols, Anda Hermane un citi.
Lūk ko par folkfestivāliem izdevumā „4. Latvijas folkfestivāls Cēsīs” 1989. gadā aprakstīja folkkustības un folkfestivālu idejiskais tēvs un veidotājs Juris Vilcāns (1956-1997):
Otrais festivāls Jelgavā, Akadēmiskajā aulā, 1987.gadā, noformulējās ar devīzi: „Patiesums līdz ārprātam. Mīlestība līdz ārprātam”.
Trešais (1988) un ceturtais (1989) folkfestivāli notika Cēsīs”.
Šādi par folkkustību un tradīcijām aprakstīja tā laika vairāku folkkoncertu, folkfestivālu un folkturneju vadītājs literāts un dzejnieks Andris Bergmanis (1945-2009), viņš arī 3. un 4. Latvijas folkfestivālu Cēsīs vadītājs:
„Ja Juris Vilcāns plaši realizēja folkkustības ideju, tad Austra Pumpure faktiski bija šīs kustības aizsācēja. Tas bija tālajos septiņdesmitajos, kad ik zilbe, kas izdziedāta vairāk nekā trim klausītājiem, bija jāapstiprina tolaik funkcionējošās birokrātiskās iestādēs. Bet Austra uzdrošinājās kopā ar Imantu Kalniņu. Viņa šīs dziesmas demokratizēja – parādīja un pierādīja, ka tās var dziedāt katrs, kuram dieviņš daudz maz muzikalitāti devis.
Austra ne tikai izaudzināja tagadējo bardu paaudzi, bet iedibināja arī pašreizējās folkkoncertu tradīcijas”.
Vērmanes dārza 1. Folkfestivāla goda viešņa būs Austra Pumpure, bet programmu vadīs AUSTRAS BIEDRĪBAS pārstāvji Arnis Miltiņš un Ēriks Pozemkovskis.
Video skatīt var šeit
