musician left musician right
background

Hipiju džems un mazumiņš uzbeku jogas

Pirmajā “oficiālajā” dziesmu vakarā 4. novembrī aukstajā ūdenī tika iemesta Anta Eņģele. Neviens jau nezināja, kas kā būs, vai izdosies, vai kāds atnāks. Bet bija, atnāca! Sanāca kā biezs, krēslus tik vien spēja nest un nest klāt. Kā jau piedienas pārkautrīgai latviešu publikai, visi drūzmēdamies sasēdās pie ieejas tumšākajā kaktā un nebija pierunājami pārceļot uz zāles otru pusi, kur brīvi krēsli palika visu vakara gaitu. Taču faktiski pagrabs bija sasniedzis savu ietilpības maksimumu. (Ko nez darīsim, kad atbrauks Madonna?)

Cik nu kādam Antu kur izdevies dzirdēt, tas zina, ka klausītāju vienmēr gaida kas labs (kā citādi būtu saskrējis pilns pagrabs). Tā bija arī šovakar, kad, pacietīgi noklausījušies ievada tautasdziesmu un iesildošās grupas centienus, beidzot tikām pie īstās, autentiskās Antas Eņģeles, kas vispirms mūs pacienāja ar diviem Kalniņa un Ziedoņa kopdarbiem — “Sveces dziesmu” un “Šonakt sapnī atlaidās”.

Tad sekoja visgaršīgākā daļa. Starp daudzajām Antas spējām ir arī teicama angļu valodas izruna (kas varētu būt saistīts ar angļu filoloģijas studijām) un talants gaumīgi interpretēt izcilas britu un amerikāņu dziesmas. Tā nu vispirms mūsu vērtējumam tika nodota Jūena Makola (Ewan Maccoll) 1957. gadā sarakstītais grāvējs “The First Time Ever I Saw Your Face“, pirms tam uzzinot, ka dziesma veltīta viņa vēlākai sievai — dziedātājai Pegijai Sīgerei (Peggy Seeger). Dziesma zināma arī ar to, ka cienījamais komponists nav varējis ciest nevienu citu šīs dziesma izpildījumu, bet to bijis ļoti daudz. Kā stāsta viņa meita, tēvam esot bijusi īpaša šīs dziesmas ierakstu kolekcija, ko viņš dēvējis par “Šausmu kambari” (“The Chamber of Horrors” ). Īpaši viņš ienīdis Elvisa Preslija “pienesumu”.

Nākamais bija amerikāņu šedevrs — 1966. gadā Šērai rakstītā dziesma “Bang Bang (My Baby Shot Me Down)“, kas Nensijas Sinatras interpretācijā iekļuva asinsgabalā “Kill Bill” (2003) un tā nu zināma visiem.

“Tiem, kas šovakar atnākuši, ir zināmā mērā paveicies, jo es šīs dziesmas publiski izpildu pirmo reizi un, iespējams, pēdējo. (Zālē smiekli.) Tas ir tāds mājas repertuārs.”

Kā trešā no “mājas repertuāra” izskanēja “The Rolling Stones” dziesma “As Tears Go By“, kuras laikā publikas vecākā daļa aktīvi māja ar galvu un dungoja līdzi, bet jaunie vienkārši klausījās, kā jau pirmo reizi dzirdot. Pēc dziesmas Anta ieminējās, ka varbūt vajadzētu sarīkot hipiju mūzikas vakaru. Kas dzirdējuši Antas izpildījumā “Leaving On A Jet Plane” un “More“, var iedomāties, ka tas gan būtu NOTIKUMS.

Tad sekoja pilnīgi negaidīts pārsteigums: “Es jums gribu parādīt, ko es daru no rītiem.” Visi tika aicināti piecelties un brīvi izkārtoties pa zāli, un sākās… Norbekova vingrojumu sērija, kas visus stipri vien sasildīja un kādam varbūt pat radīja domu par hipotētisku iespēju pašam/pašai to atkārtot mājās.

Pēc aktīvās pauzes vieni metās pie tējas krūzēm un cepumiem, citi jau uzsāka “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, kurai sekoja citas Kalniņa dziesmas un tautasdziesmas. Sanākušie gan būtu gribējuši vēl un vēl, bet noliktā stunda bija situsi un šķiršanās laiks pienācis.

Iepriekšējais
Nākamais raksts