Šogad starptautiskajā bardu mūzikas festivālā Rīgā piedalījās viesi no Dānijas, Vācijas, Ekvadoras, Argentīnas un Lietuvas. Latviju pārstāvēja Dinārs Gulbis un Kaspars Dimiters.
Starptautiskā bardu festivāla dalībnieku skaits šogad nebija plašs, bet ikreiz tā ir kāda no mums vēl ne tik pazīstamām pasaules un tautas tradīciju pērlēm, kas atceļojusi uz Latviju, lai iepazīstinātu ar sevi spilgti un patiesi.
(Ilona Brūvere, 12.10.2010.)
KASPARS DIMITERS
Dziedātājs, komponists, dzejnieks, dzimis aktieru ģimenē, bardu tipa dziesminieks, ar ļoti tēlainu izteiksmi apveltīts dzejnieks. Ģitāru pašmācībā mācījies spēlēt kopš 13, dziesmas sacerēt – kopš 15 gadu vecuma, kopš 17 gadu vecuma raksta dzejoļus. Dziesmas sacer jau 35 gadus; pēdējos 20 – balādes; kopumā ieskaņoti 25 albumi.
Bez neoficiāli tautā savulaik izklīdušajām kasetēm klusāk vai skaļāk iznākuši kādi padsmit balāžu apkopojumi, ne visi oficiālos albumos, iznākuši arī 3 dzeju krājumi – Krusta skolas grāmatiņa, Atrodi mani, Sen jau es lidotājs, kā arī libretu grāmatiņas.
Visvairāk un auglīgāk sadarbojies ar komponistu Zigmaru Liepiņu; kopā sarakstīti libreti operām Parīzes Dievmātes Katedrāle, No Rozes un Asinīm un muzikālajai drāmai Vadonis, kā arī dziesmu teksti dažādu radošu projektu ietvaros.
Kopā ar ģimeni no sabrukšanas paglābti vairāki dievnami un desmitiem dažādu atkarību vajātu ļaužu. Pēdējos gados sadarbojas ar dēlu Jēkabu, ar pavadošo grupu koncertē ar programmu Dzīvie uz salas.
RUGIAVEIDE (RUGIAVEIDĖ)
Rugiaveidė ir skatuves vārds labi pazīstamai folkdziedātājai un arheoloģei Daivai Urbanavičutei Steponavičienei. Šis vārds daudziem viņas apbrīnotājiem saistās ar asprātīgi modernizētu radošo darbu folkmūzikas jomā. Pseidonīms Rugiaveidė [tulkojumā – smiltāju kāpukviesis] tika izvēlēts laikā, kad meklēja nosaukumu zālei, kas aug no akmens apakšas. To pašu varētu teikt par mūzikas un dzejas tradīciju, kas tika saglabāta gadsimtu gaitā un uzplauka Daivas mūzikā, līdzīgi augam, kurš, pateicoties savai vitalitātei, spēj izaugt cauri pilsētu ietvēm.
Daivas dziedātā postfolkmūzika skan īpaši vitāli. Viņas dzidrā un maigā balss skan kopā ar popmūzikas aranžējumu un modernām elektroniskām atskaņām.
Rugiaveidė viena pati, kā arī kopā ar dažādām mūzikas grupām ir koncertējusi dažādos publiskos pasākumos un folkfestivālos Lietuvā. Viņu regulāri aicina pārstāvēt Lietuvas kultūru ārzemēs. Kopš 2006. gada viņa ir senās mūzikas un amatniecības festivāla, tā sauktā Piļu festivāla dibinātāja un organizētāja.
Savā 10 gadu ilgajā mūziķes karjerā Daiva ir izlaidusi dažus albumus, kas folkmūzikas mīļotāju vidū ir kļuvuši ļoti populāri.
STENLIJS SAMUELSENS
(STANLEY SAMUELSEN)
Dzimis 1951. gadā mazā ciematā Figlefjordā, Fēru salās, kā jaunākais no 12 bērniem. Stenlijs, būdams vēl ļoti jauns, sešdesmitajos gados kļuva populārs ģitārists un dziedātājs Fēru salās. Viņa grupu 1970. gadā atzina par Fēru salu labāko grupu.
Kopš 1970. gada Stenlijs dzīvo Dānijā. Lieliskā pirkstu virtuozitāte, kā arī emocionālā mūzika un dziedāšana ļauj Stenlijam būt unikālam izpildītājam, kurš spēj radīt īpašu atmosfēru. Viņa uzstāšanās ir nosvērta un silta, kas tieši uzrunā klausītājus. Deviņdesmitajos gados viņš sāka koncertēt ar savām dziesmām fēru valodā un ir koncertējis visās Skandināvijas un Baltijas valstīs.
Stenlijs cita starpā ir ierakstījis 3 solo albumus, kuros galvenokārt iekļautas dziesmas fēru valodā, kā arī dziesmas dāņu, zviedru un angļu valodā.
Stenlijs Samuelsens 1992. gadā saņēma Dānijas arodbiedrību kultūras balvu un 2008. gadā Fēru salu kultūras balvu par virtuozo ģitārspēli un komponēšanu.
ZALA UN DRIUKAS (ZALA AND DRIUKAS)
Pilnajos vārdos Andrius Zalieska un Aurimas Driukas, bet viņiem patīk uz skatuves saukties Zala un Driukas vai Driukas un Zala. Vārdu secība nemaina būtību.
Diviem subvīriešiem ir pašiem sava lidosta vai gaisa telpa. Driukas spēlē ģitāru grupās IR, Siela. Zala dejo un dzied grupā Arbata. Sagadīšanās dēļ viņu ceļi ir krustojušies, un viņi labprāt lido turp, kur citi baidās doties. Tur viņi ir atraduši savus līdziniekus – Vinniju Pūku, Ezīti un citus filozofus. Cienīsim tos, kuri lido tajā pašā lidmašīnā.
PEROTI, KALĒRISS UN BRAUNS
(PERROTTI, CALERIS AND BRAUN)
Trīs izpildītāji un dziesmu autori no trim dažādām valstīm. Trīs balsis, kas dzied trīs dažādās valodās. Trīs kultūras uz vienas skatuves, nevainojama harmonija vienā šovā, nevienam nezaudējot savu identitāti. Rikardo Peroti (Ekvadora), Alberto Kalēriss (Argentīna) un Aloizs K. Brauns (Vācija) kopš 2007. gada ir spēlējuši visā Eiropā, pulcējot dažādu sociālo grupu un vecumu klausītājus.
Rikardo Peroti ir viens no visveiksmīgākajiem mūsdienu māksliniekiem Ekvadorā, kur viņš 57 nedēļas ir ieņēmis pirmo vietu valsts radio aptaujās, kopš debijas ar hitu 1990. gadā. Vienlaicīgi ar savu popmākslinieka karjeru viņš aizraujas arī ar mūziku kinofilmām, etniskās mūzikas projektiem, kā arī raksta un producē dažas no ambiciozākajām Kito pilsētas mākslinieciskajām montāžām. Viņam tika uzticēts uzrakstīt un izpildīt 2004. gada Miss Universe procesijas oficiālo dziesmu, ko viņš ar lepnumu izpilda lielākajā daļā savu koncertu.
Alberto Kalēriss savā pilsētniecisko dziesmu rakstīšanas stilā iepin ritmus un kolorītu no Latīņamerikā, Klusā okeāna krastā dzīvojošo afroamerikāņu kultūras, šo to aizņemoties no viņu dejām un rituāliem, lai radītu unikālu mūzikas stilu savai mūzikai. Alberto ir uzstājies Servantino festivālā Meksikā, Viña del Mar festivālā Čīlē un daudzos etniskās un pasaules mūzikas festivālos, ir rakstījis mūziku ievērojamām Tautas teātru kompānijām Latīņamerikā un izpildījis to kopā ar šīm kompānijām, ierakstījis 9 albumus un 4 ilgspēlējošās skaņuplates, tostarp vienu kopā ar slaveno Grupo Moncada no Kubas.
Aloizs K. Brauns ir dzimis Rēgensburgā, Vācijā, un ir vadījis vairākas reģionālās grupas un projektus, pirms sākt savu solo karjeru kā dziedātājam, dziesmu autoram. Viņš ir producējis un izlaidis 4 albumus ar savu oriģinālo mūziku, kurā sajaucas akustiskais roks un folkmūzika, ko pārsvarā dzied bavāriešu dialektā, ik pa laikam iepinot vācu, spāņu vai angļu frāzējumu un kolorītu. Nemainīgā interese par citām kultūrām ir aizvedusi viņu daudzos ceļojumos pa Irānu, Irāku, Sīriju, Meksiku, Indiju, Vjetnamu, Gvatemalu, Kambodžu, Ķīnu, Šrilanku, Nepālu, Peru un Ekvadoru.
DINĀRS GULBIS
Dziesminieks, kurš izdzied savas un citu autoru dziesmas, kuras sajūt. Ir par to, ka mūzika ir nevis skaņas, bet dvēseles vibrācija. Ļoti tuva ir Čaka dzeja, jo to sajūt kā savējo. Godīga, varbūt līdz sāpēm atkailināta dvēsele, vibrācija, kas skan tālāk par telpu un laiku.
Interese par mūziku un vēlme dziedāt radusies jau agrā bērnībā. Bija dažādi mēģinājumi tuvoties mūzikas pasaulei. Tad uz kādu laiku sekoja pārtraukums. Samērā nesen ir atgriezies, lai paliktu, jo sapratis, ka ir ko teikt un to pateikt var tikai caur mūziku. Visas dziesmas ar Dināra mūziku un sievas Daigas vārdiem ir stāsts, kā skice gleznai, kura vēl tikai top.
Šīs dziesmas ar bezgala vienkāršiem vārdiem dzied nemācīts, neslīpēts spītnieks ar mazliet apsūnojušu balsi, kura laužas no dziļuma un vēlas aizsniegt sirdi. Nepieradināts sajūtu izdziedātājs. Iedvesmas avoti ir paša personīgie pārdzīvojumi, sieva un Dievs. Dinārs ir par cilvēcības labākajām izpausmēm, lai pasaule taptu gaišāka.
2010. gada 21. oktobris
